Cēsis

Cēsis ir pilsēta Vidzemē, apmēram 90 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas, Gaujas senlejas tuvumā. Daudzi to sauc par vienu no Latvijas skaistākajām un vēsturiski bagātākajām pilsētām, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc vasarās te ir daudz viesu.

Pilsētas simbols ir Cēsu viduslaiku pils. To 13. gadsimtā cēla Livonijas ordenis, un tā bija ordeņa mestra rezidence. Pils drupās var pastaigāties pa tornjiem un pagrabiem, un apmeklētājiem iedod sveču laternas, lai tumšajos gaiteņos nebūtu jāspīd ar telefona lukturīti. Blakus ir Cēsu jaunā pils, kurā mūsdienās ir muzejs, un pils parks ar dīķi.

Vecpilsētā saglabājušās koka mājas un šauras ieliņas, un tur ir arī Svētā Jāņa baznīca, kas nākusi no viduslaikiem. Cēsis ir arī alus pilsēta: Cēsu alus darītavu uzskata par vienu no senākajām Latvijā.

Cēsis tiek saistītas ar sarkanbaltsarkanā karoga vēsturi, un 1919. gada jūnijā te notika Cēsu kaujas, kas bija izšķirošas Latvijas Brīvības cīņās: Igaunijas armija un Ziemeļlatvijas brigāde sakāva Baltijas landesvēru. Cēsis tika atbrīvotas 22. jūnijā, un šo dienu Latvijā piemin; Igaunijā 23. jūnijs ir Uzvaras diena.

Šodien Cēsis ir Cēsu novada centrs. Te notiek mākslas un mūzikas pasākumi, un dzīvo tūkstošiem cilvēku, kas Cēsis izvēlējušies kā mājas.

Pilsēta atrodas starp Siguldu un Valmieru, Latvijas ziemeļaustrumu pusē.