Āraišu ezerpils

Āraišu ezerpils ir nocietināta ezera apmetne uz salas Āraišu ezerā, daļēji rekonstruēta arheologa Jāņa Apala vadībā. Tā ir daļa no 1983. gadā izveidotā Āraišu arheoloģiskā parka, kurā ir arī Āraišu ordeņa pils drupas un rekonstruētas akmens un bronzas laikmeta mājas Meitu salā. Parks atrodas Cēsu novadā, apmēram 7 km no Cēsīm.

Apmetne tika apdzīvota 9.–10. gadsimtā; 1968. gada radioaktīvā oglekļa datējumi liecina, ka tā uzcelta pēc 800. gada un iznīcināta pirms 970. gada. Raksts to attiecina uz latgaļiem. Sadegušajā slānī atrasti ieroču fragmenti – šķēpu un bultu uzgaļi, zobena maksts apkalumi un spala; tas ļauj domāt, ka apmetne nodega ienaidnieka uzbrukumā un vairs netika atjaunota, taču tā ir interpretācija.

Pirmos izrakumus 1876. gadā veica grāfs Kārlis Georgs fon Zīverss, bet 1877. gadā vietu apskatīja Rūdolfs Virhovs un atpazina to kā dzelzs laikmeta pāļu apmetni. Jānis Apals 1965.–1969. un 1975.–1979. gadā atklāja piecus būvniecības posmus un 111 dzīvojamo un saimniecības ēku un 35 aizsargbūvju atliekas. 2020. gadā Latvijas Arheologu biedrība ezerpili atzina par gada arheoloģijas pieminekli. Teika par nogrimušu pili ir folklora.